18. februārī Krievijas Federālais veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienests (Rosseļhoznadzor), Zemkopības ministrijas aģentūra, savā oficiālajā tīmekļa vietnē paziņoja, ka no 20. februāra atkal tiks atļauts sēklinieku un kauleņu imports no Ķīnas uz Krieviju. 2022. gads.
Paziņojumā teikts, ka lēmums pieņemts pēc informācijas izskatīšanas par Ķīnas sēklinieku un kauleņu audzētājiem un to uzglabāšanas un fasēšanas vietām.
Krievija iepriekš apturēja sēklu un kauleņu importu no Ķīnas 2019. gada augustā. Skartie sēklinieku augļi bija āboli, bumbieri un papaijas, savukārt skartie kauleņi bija plūmes, nektarīni, aprikozes, persiki, ķiršu plūmes un ķirši.
Toreiz Krievijas varasiestādes paziņoja, ka laikā no 2018. līdz 2019.gadam tās ir atklājušas kopumā 48 gadījumus, kad no Ķīnas nākušas augļu preces, kas pārvadājušas kaitīgas sugas, tostarp persiku kodes un austrumu augļu kodes. Viņi arī apgalvoja, ka pēc šiem atklājumiem ir nosūtījuši sešus oficiālus paziņojumus Ķīnas inspekcijas un karantīnas iestādēm, lai pieprasītu ekspertu konsultācijas un kopīgas pārbaudes, taču nesaņēma atbildi. Līdz ar to Krievija galu galā pieņēma lēmumu apturēt skarto augļu importu no Ķīnas.
Pagājušā mēneša sākumā Krievija arī paziņoja, ka citrusaugļu imports no Ķīnas varētu atsākties no 3. februāra. Krievija iepriekš apturēja Ķīnas citrusaugļu importu 2020. gada janvārī pēc atkārtotas austrumu augļu kožu un mušu kāpuru konstatēšanas.
2018. gadā Krievijas ābolu, bumbieru un papaiju imports sasniedza 1,125 miljonus tonnu. Otrajā vietā pēc šo augļu importa apjoma ierindojās Ķīna ar vairāk nekā 167 000 tonnu, kas veido 14,9% no kopējā importa un atpaliek tikai no Moldovas. Tajā pašā gadā Krievija importēja gandrīz 450 000 tonnu plūmju, nektarīnu, aprikožu, persiku un ķiršu, no kuriem vairāk nekā 22 000 tonnu (4,9%) ir no Ķīnas.
Attēls: Pixabay
Šis raksts tika tulkots no ķīniešu valodas. Izlasi oriģinālo rakstu .
Izsūtīšanas laiks: 19.03.2022